Futbola Virslīga pēdējā desmitgadē ir kļuvusi par populārāko profesionālo sporta komandu līgu Latvijā, kas raisa vislielāko fanu interesi un aktivitāti, kā arī apgroza vislielākās naudas summas Latvijas sportā.
Šobrīd strauji tuvojas sezonas noslēgums, kad līdz tās beigām palikušas vien divas spēļu kārtas. Kā jau katru sezonu ierasts, cīņa par ceļazīmi uz iekļūšanu starptautiskajās sacensībās ir ļoti saspringta un arī šī nav izņēmums.
Par kārotajām atlikušajām divām ceļazīmēm uz UEFA Konferences līgas kvalifikācijas sacensībām, kas ir 3. un 4. vieta Virslīgā, finiša spurtā cīnās trīs ambiciozas komandas – FK “Auda”, FC “Valmiera” un FK “Liepāja”, kurai no nosauktās trijotnes ir vissenākās šī sporta veida tradīcijas.
Tomēr piedzīvotais laukumā pat neitrālam sporta līdzjutējam nereti vieš jautājumus – vai visiem klubiem ir vienādas izejas pozīcijas, cīnoties par augstākajām vietām? Nevienlīdzīga attieksme no tiesnešu puses pret atsevišķiem klubiem novērota vairākkārt sezonas gaitā, tomēr pīķis sasniegts tieši tuvojoties tās izskaņai. Nesenajā duelī starp “Auda” un “Liepāja” 32. spēļu kārtā 21. oktobrī, kur abas komandas ir tiešās konkurentes cīņā par biļeti uz eirokausiem, uz laukuma un ārpus tā norisinājās daudz nesaprotamu lietu, kas tiešā un, vai netiešā veidā ietekmēja arī spēles rezultātu.
Konkrētajā spēle tika fiksēts neizšķirts rezultāts 1:1, tomēr notikumu virkne bija kā īstenā trillerī ar daudzām asām un neviennozīmīgām situācijām, vienlaikus ar teju identisku situāciju atšķirīgu traktēšanu. Jau mača 26. minūtē liepājnieki bija spiesti palikt mazākumā, kad galvenais arbitrs J. Keziks parādīja sarkano kartiņu Bakarijam Sanē.
Epizode bija strīdīga un abu spēlētāju sadursme norisinājās vēl vairākus metrus krietni pirms soda laukuma. Diskusiju, vai bija pārkāpums, principā nav. Runas ir par to, vai tika pieņemti pareizie mēri un soda apmērs bijis adekvāts. Tika pat iesaistīta arī izslavētā VAR sistēma un pēc video noskatīšanās tika pieņemts lēmums sākotnēji parādītās dzeltenās kartītes vietā piešķirt sarkano kartīti.
Savukārt epizodē jau otrajā puslaikā, kur piešķirtais 11 metru soda sitiens jau svilpes brīdī klātesošajiem skatītājiem un ekspertiem lika saraukt plecus vai patiesi tāds pārkāpums bijis jāfiksē, no VAR iesaistes ne miņas… Par laimi, Liepājas komandu glāba vārtsargs.
Un ar to neskaidrības lēmumu pieņemšanā no soģu puses nebeidzās. Citā karstā spēles momentā, kad notika stingru vārdu apmaiņa starp abām konkurējošajām pusēm, kāds “Audas” (zinātāji māk teikt, ka tas bijis Kārkliņš) spēlētājs izteica necenzētas leksikas frāzes Liepājas kluba galvenā trenera Tamaza Pertijas virzienā, bet dzelteno kartiņu piešķīra trenerim…
Kā arī citā epizodē tika pagrūsts bumbu padevējs. Ierasti šos pienākumus pilda jaunāko paaudžu futbolisti, tāpēc šāda profesionāla sportista rīcība šķiet divtik nepieņemama.
Kādu piemēru mēs rāda jaunajiem atlētiem, kuri grib līdzināties, pirmkārt, vietējo futbola klubu zvaigznēm? Vai tā mēs audzinām nākamo paaudzi? Diemžēl izlēmīga rīcība nesekoja arī no Latvijas Futbola federācijas (LFF) Disciplinārlietu komitejas. Izskatot notikušo spēlē, “Auda” spēlētājam par nesportisku rīcību pret bumbu padevēju piešķirts vien naudas sods bez citām tālejošām sekām, kamēr FK “Liepāja” trenera Pertijas “pasūtīšana trīs mājas tālāk” ar krietni spilgtākiem epitetiem palikusi bez uzraugošo institūciju ievērības. Zīmīgi, ka dzelteno kartiņu tajā mačā dabūja tieši Pertija…
Rodas jautājumi – vienas komandas pārstāvji var citus sūtīt, kur vēlas pa labi vai pa kreisi un par to neatbildēt, kamēr citiem tiek piešķirti kārtējie naudas sodi un kartiņas… Pārmetumi tiesnešu darbam izskan ne tikai no Liepājas komandas puses, bet tie ar neapskaužamu regularitāti parādās teju katrā spēļu kārtā. Īpaši zīmīgi ir tas, ka vairāki no skandalozajiem mačiem norisinājušies tieši ar FK “Auda” komandas līdzdalību, turklāt lēmumi nospiedošā vairumā gadījumu bijuši labvēlīgi tieši audiešiem.
Konspirāciju teoriju piekritēji un Latvijas futbola virtuves pazinēji uzreiz steigs netieši norādīt virzienu, no kurienes aug kājas jeb ar kuru citu klubu Latvijā “Auda” ir ciešas, varētu pat teikt ļoti radniecīgas saites. Un daudz kas taps skaidrāks. Vai varbūt jāpaskatās strīdīgo maču kopsavilkums un no tiem jāizvelk ko katrai vienībai konkrētajā kārtā vajag vai kādai trešajai pusei. Paši saprotiet. Futbols ir skaists, bet tīrs un godīgs futbols – vēl skaistāks! Un futbola sabiedrība cer, ka labākie sezonas izskaņā tiks noskaidroti pēc to nopelniem un parādītā snieguma laukumā, nevis ar vīru krāsainos kreklos izpūstu gaisa plūsmu caur svilpēm dēļ…